Tas ir viens un TAS PATS attēls un nekas nav mainījies.

Vienīgais mainīgais ir novērotāja PERSPEKTĪVA vai redzējums.

Tieši tāpat kā ar attēlu, kas izskaidro mūsu vizuālo perspektīvu, mums ir spējas IZVĒLĒTIES mūsu emocionālo perspektīvu.

Stresa kontekstā, mūsu emocionālā vai kognitīvā perspektīva vai uztvere ir fundamentāla.

Tas, vai tu izjutīsi stresu, ir vairāk saistīts ar tavu attieksmi, uztveri un domām, nekā tieši ar ārējiem faktoriem – potenciāli stresu izraisošām situācijām.

Laime ir tāds pats perspektīvas jautājums, kā skumjas. Tavas domas spēj tev likt justies laimīgai, vai skumjai, priecīgi satrauktai, vai stresā.

Uztvere un perspektīva …glāze pa pusei pilna, vai pustukša…varbūt, ka šīsdienas stress ir rītdienas iespēja…un galu galā, ko tu izdarīji ar tiem dzīves dāvātajiem citroniem, vai tu sagatavoji limonādi vai teici, pēēē... skābi?

Kad dzīve tevi iemet stresa situācijā, nepaliec tur žēlojot sevi, laizot savas brūces un vainojot citus – pārslēdz savu uzmanību no tā, kas ir slikti, uz to, kas ir labi.

Šodien aicinu tevi sākt skaitīt tavas svētības. Kultivēt savu spēju novērtēt to, kas tev ir.

Manā Apzināta ēšana A-Z koučinga programmā aicinu dalībnieces pierakstīt trīs labas lietas, kuras viņas ir ievērojušas dienas laikā. Pētījumi saka, ka šo praksi labāk veikt vakarā.

Tu, iespējams, jau to dari.

Tiesa ir viens „knifs”, bez kura, pateicības prakses, kaut labi domātas, tomēr nespēj pārvarēt smadzeņu dabisko negativitātes nobīdi un nemaina smadzenes.

Iztrūkstošais posms ir pašvadīts smadzeņu plastiskums (self-directed neuroplasticity). To tu apgūsti manā programmā.

Self-directed neuroplasticity is the brain’s ability to rewire itself according to our intentions. It’s the essential mechanism behind mental fitness.

Pateicība ir barība. Piepildi ar to savu patukšoto emocionālās labsajūtas spainīti un tavas attiecības ar ēdienu mainīsies. Garantēts un manu mīļo klientu pārbaudīts!