Kad es ar savām klientēm pārrunājam to, kā ēst gatavošana mājās var palīdzēt kļūt par apzinātākām ēdājām un pārvaldīt savu svaru/veselību, viņas bieži vien saka: "Bet es neprotu gatavot."

Julia ir lielisks piemērs tam, ka tev nav ‘jāpiedzimst ar putošanas slotiņu rokā”, lai būtu laba pavāre. Viņai tas bija PRAKSE, prakse, prakse. Kad viņa centās pilnveidot recepti, viņa to izmēģināja daudzas, daudzas reizes.

IDEJA: Es savām klientēm atgādinu - uzsākot veidot apzinātas ēšanas paradumus – praktizē, praktizē, praktizē – tā ir panākumu ķīla. Un nekad nepadodies. Neiznāk vienā veidā, mēģini citādi; mācies no kļūdām, nopurini miltus :) un esi pacietīga.

172. lapā es iepauzēju. Lai gan Julia nemin vārdus "apzināta ēšana," viņas reakcijas apraksts, pirmo reizi Parīzē ēdot austeres, cieši sasaucas ar šo pieeju.

Sākotnēji, kad viņa ieradās Parīzē, viss, ko viņa ēda bija divi pazīstami ēdieni.

Tad vienu vakaru viņa pasūtīja kaut ko jaunu. Grāmatā rakstīts: "tas bija tā it kā kāds viņai parādīja to, ko tas īsti nozīmē ēst, nevis tikai piepildīt savu kuņģi ar ēdienu, bet - ēst, izbaudīt katru brīnišķīgo kumosu ar garšu." Tā bija maltīte, kas visu izmanīja – no tā brīža viņa sāka novērtēt ēdienu jaunā veidā.

IDEJA: Padomā par savu "pagrieziena punkta maltīti." Tā varētu būt maltīte, kas lika tev izbaudīt ēdienu, ne tikai ēst. Un neaizmirsti par 'iesācēja prātu'.

Ap 1989., norāda Julia, parādījās "ēdienu policija". Viņa saka, ka pēkšņi, "sviests, krējums, gaļa, cukurs, smadzenes, kartupeļi un tauki" kļuva par "septiņiem SLIKTAJIEM vārdiem, kurus nedrīkst pieminēt televīzijā."„Kas noticis ar veco labo mērenību." (461. lpp).

IDEJA:  Apzināta ēšana ir par saprāta balsi: tās, kuras ēd apzināti, ir iemācījušās novērtēt savu izsalkumu un ēšanas paradumus, un ēst labu, garšīgu ēdienu, BEZ APSĒSTĪBAS par kalorijām vai lēkšanas uz svariem.

Mērenība visās lietās. Ne tikai ēšanā. Un izbaudi pieredzi.