Kas notiek, kad mēs nezinām pēc kā mēs patiesi esam izsalkušas?
Apzinātība - par to tik bieži ir lasīts, dzirdēts, rakstīts neskaitāmas reizes, bet vai ir izdevies patiešām izprast vārda nozīmi un sajust tā darbību praksē?
Apzinātība nozīmē konkrētā brīdī apzināties sevi te un tagad ar visiem blakus esošajiem apstākļiem - skaņām, smaržām, sajūtām.
Piemēram, dodoties pastaigā rudenīgā dienā, palūkoties uz nokritušajām lapām un saprast, ka Tu stāvi uz zemes, lapas ir Tev blakus, Tu redzi to krāsu, tas notiek tagad un ir tik patiesi un īsti, ka īstāk nevar būt.
Tas ir lielisks brīdis, jo nav apstrīdams un nav taisnības vai netaisnības, nav pareizs vai nepareizs. Tas ir tieši tāds, kāds tas ir.
Tava izvēle iedod tam noskaņu - priecāties, vai būt noskumušam, Tava izvēle būt ziņkārīgam, vai dumpoties, ka atkal ir lietains laiks.
Un ko ar šo visu gribu pateikt. Dažkārt liekas, ka kādi citi spēki pār mums valda, kad esam kārtējo reizi iemetuši mutē, ko kožļājamu . Jā, kožļājamu, jo pilnīgi nebūtiski, kas tas ir, tik mute mehāniski kustas ieradumā.
Tu vari apturēt šo "augstāko spēku" ietekmi un būt pati visu notikumu pavēlniece.
Un te nu atgriežamies pie apzinātības. Apzinātība Tevi kā zibspuldze uz sekundi apdullina un atgriež šī brīža momentā, lai apturētu skrējienu. Šajā pēczibspuldzes mirklī Tavās rokās ir visi ieroči - aptver, kur esi, ko dari, ieklausies sevī, parunā ar sevi, saproti, kas Tev nepieciešams un tikai tad sper soli.
Apzinātībai nāk līdzi atbildība.
Izvēlies savu ceļu:
- neapzināta plūšana pa straumi, bez vēlmes izkļūt krastā un rezultātā vainot upi.
- plūšana pa straumi, apzinātības moments, vēlme ko mainīt, spēku apkopošana, izkļūšana krastā un izpratne, ka Tu esi savas dzīves veidotāja.
Apzinātības attīstīšana maina ēšanas ieradumus – no neveselīgiem uz veselīgiem. No automātiskiem uz Tevis izvēlētiem. Apzinātība, kad to attiecinām uz ēšanas ieradumiem, tiek saukta par apzinātu ēšanu.
Tev nepatīk Tavas attiecības ar ēdienu un Tu vēlies izveidot veselīgus ēšanas ieradumus?
Un tagad, apzinies šo
mirkli! Tev izdevās, ja pat vēl neaptver kā tas strādā!
Domājot par ēšanas paradumiem, pirmais, kas nāk prātā ir ēdiens, vai ne? Veselīgs, neveselīgs. Drīkst, nedrīkst. Mainam vienu, pret citu, tad atkal pret citu...skrienam sprintu...nekad netiekot līdz maratonam - priekpilnām attiecībām ar ēdienu mūža garumā.
Mana apzinātas ēšanas kursa dalībniece dalās ar savu redzējumu:
“Es sāku domāt par manām attiecībām ar ēdienu tāpat es domāju par attiecībām ar cilvēkiem manā dzīvē. Es strādāju, lai manas attiecības ar citiem būtu veselīgas, lai tās bagātina manu dzīvi, un es bagātinu viņu. Ja attiecības ar draugu vai ģimenes locekli padara mani nožēlojamu un liek justies neērti, es kaut ko par to darītu. Es izvairos no tādām lietām kā, piemēram, pārmērīga atkarība, sodīšana, neapzināta uzvedība, un bezspēcības sajūta manās personīgajās attiecībās un tās ir lietas, no kurām es gribētu izvairīties arī manās attiecībās ar ēdienu. Tā vietā, es gribu tādas attiecības ar ēdienu, kas sniedz gandarījumu, ir veselīgas, sabalansētas, un atalgojošas, tāpat kā citi manas dzīves aspekti."
Vēlos notievēt, vēlos ēst sabalansētāk, vēlos būt aktīvāka, vēlos... vēlos... vēlos.
Lai kaut ko mainītu, vispirms jāapzinās, kāda ir Tava ikdiena šobrīd. Kas Tev tajā patīk, kas nepatīk. Pragmatiski jāizanalizē, ko pie šī brīža apstākļiem vari un esi gatava mainīt, kas šobrīd jāpieņem kā ir un, ko Tu nevari vai nevēlies mainīt.
Kā arī, būtiski saprast kāda mērķa vārdā ir nepieciešams mainīties.
Tātad, lai kaut ko mainītu, vispirms jāapzinās, kas ar Tevi notiek šobrīd, jo, ja to neapzinies, tad nav iespējams arī novērtēt un salīdzināt, kur būsi pēc kāda laika.
Piemēram, Tu vēlies būt harmoniskās attiecībās ar ēdienu.
Pirmais solis – Tev jāpavēro savas attiecības ar ēdienu kopumā. Kuri ir tie brīži, kad Tu ar prieku notiesā maltītes un, kuri ir tie brīži, kad Tevī iezogas nemiers, dusmas un pašpārmetumi. Vēro sevi kā tāds pētnieks, esi ziņkārīga par sevi, bet nekādā gadījumā nekritizē sevi. Sākotnēji novēro un piefiksē bez vērtējuma. Ir tā, kā tas ir. Pasakies sev par katru reizi, kad ļauj pati sevi novērot, jo esi fantastiski interesants novērošanas objekts!
Otrais solis – Kad esi jau gana sevi novērojusi, ļauj nedaudz pavērtēt un paanalizēt dažādās situācijas. Iespējams, ka pamanīsi kādus skaidrus notikumus, kas atkārtojas reizi no reizes. Piemēram, reizēs, kad esi satrauksies, tad mēdz pārēsties un jūties bēdīgi, vai gluži pretēji, reizēs, kad brokasto ar savu ģimeni, tad ēdiens paliek otršķirīgs un primāri izbaudi ģimenisko kopā būšanu.
Trešais solis – Tu jau skaidri vari definēt, kuras situācijas saistībā ar ēdienu Tevi neapmierina un, kurām ir brīva vieta Tavā ikdienā. Tad paskaties, ko vari iesākt ar situācijām, kuras absolūti Tevi neapmierina. Piemēram, ja zini, ka stresainākās dienās mēdz pārēsties, tad jau iepriekš mēģini sagatavot uzturvērtībām bagātu maltīti, lai tā ir pie rokas un neļauj piezagties badam, kas var rezultēties ar pārēšanos. Vai arī, ja šie stresa brīži mēdz būt pavisam neplānoti, tad ēdienu pasūtīšanas aplikācijā pie saviem iecienītākajaiem ēdieniem atzīmē kādu labu maltīti, ko tad vari pasūtīt ar diviem klikšķiem, lai nav jāvelta laiks ēdiena meklēšanai , kas atkal var novest pie neapmierinošām izvēlēm.
Ceturtais solis – pieņem, ka būs situācijas, kurās aizvien nejutīsies labās un harmoniskās attiecībās ar ēdienu. Un tas šobrīd ir pilnīgi saprotami. Tu jau būsi paveikusi milzu darbu, mēģinot novērtēt šī brīža stāvokli, kur esi tagad, ko vari darīt lietas labā un, ko Tu jau dari. Mazie kritieni būs tikai tāpēc, ka būsi sākusi strādāt pie mērķa. Un visgrūtāk ir tieši tajā brīdī, kad esi apņēmusies kaut ko mainīt un sāc rīkoties. Ķermenim un prātam nepatīk pārmaiņas, tas pretosies, bet, ja ļausi tam pierast pakāpeniski, tad arī pretestība būs mazāka.
Atceries, ka lai arī ko vēlies mainīt, vispirms definē, kur esi tagad.
Jāsaka, ka tikpat būtiski ir saprast KĀPĒC? vēlies mainīties. Bez gana spēcīga KĀPĒC?, Tev būs grūti noturēt fokusu.
Par jautājumu KĀPĒC? manā nākamajā ierakstā.
Pārēšanās un negatīvas attiecības ar ēdienu ir Tava ikdiena?
Ielūkojies manā 10 nedēļu individuālajā kursā ""Kā neapēst stresu"":
Vai sazinies ar mani: info@inesemilleremd.com
raksta Ellyn Satter.
Mana Apzinātas ēšanas kursa dalībnieces pārdomas:
Normāla ēšana ir gan saplānotas ēdienreizes, gan pilnīgi spontāni apēsts kruasāns esot ceļā. Normāla ēšana ir ēst uzturvērtībām bagātus ēdienus, bet tajā pašā laikā apēsta svaiga baltmaizes bulciņa ar pārkaisītu pūdercukuru. Vai zini, kas ir nenormāli? Nenormāli ir nemitīgā sevis šaustīšana un pārmetumi, ar kuriem apber sevi dienu no dienas, spiežot sevi dziļāk bezspēcības atvaros.
Apzināta ēšana nav īpaša diēta vai veids, kā zaudēt svaru; tā nav arī ir pieeja - viens, ātrs risinājums visām! Tā ir veselīgu, laimīgu un mierīgu attiecību ar ēdienu un ēšanu veidošanas pamats. Tādu attiecību, kas ietver, pastiprina, nevis izslēdz prieku un baudu. Pabarot sevi nozīmē tik daudz vairāk nekā tikai ēdiens, kuru ēdam. Tas ir par savu unikālo ķermeņa un prāta vajadzību respektēšanu; par būšanu elastīgai un izvēlētā ēdiena izbaudīšanu. Un vissvarīgākais - ēšanā saglabājot vieglumu, jautrību un prieku!
The way to dissolve our resistance to life is to meet it face to face. When we feel resentment because the room is too hot, we could meet the heat and feel its fieriness and its heaviness. When we feel resentment because the room is too cold, we could meet the cold and feel its iciness and its bite. When we want to complain about the rain, we could feel its wetness instead. When we worry because the wind is shaking our windows, we could meet the wind and hear its sound. Cutting our expectations for a cure is a gift we can give ourselves. There is no cure for hot and cold. They will go on forever. After we have died, the ebb and flow will still continue. Like the tides of the sea, like day and night — this is the nature of things.
Vai stresa apēšana tev rada problēmas, un traucē dzīvot un strādāt pilnvērtīgi? Kurss “Kā neapēst stresu?” var palīdzēt.