Mēs piedzimstam ar perfektu, iedzimtu „navigācijas sistēmu” par kāpēc, ko, kā un cik daudz ēst. 

Dzīves laikā, tā nemanāmi „iziet” no ierindas. 

Sekas? Disharmoniskas: neapzinātas, stresspilnas, vainas apziņu veicinošas attiecības ar ēdienu. 

Katrai tās ir atšķirīgas.

▫️ Kāda, iespējams, pieņemas svarā un mēģina to labot ar diētām. Atkal un atkal no jauna. Ar tādiem pašiem nenoturīgiem rezultātiem. Traucējošais jo-jo…”ēst-nožēlot-atkārtot!”

▫️ Citai, "uztura policijas" balss par ko un cik daudz drīkst ēst ir skarba, nolaupa garšu, baudu un prieku; aizņem pārāk daudz vietas galvā un traucē pilnvērtīgi dzīvot. 

Tātad, kāpēc ir tik grūti mainīt ēšanas paradumus? 

Paradumi ir spēcīgi neirālie savienojumi mūsu smadzenēs.

Izrauties no nevēlamiem uzvedības modeļiem ar tradicionāli rekomendētajām metodēm, tādām kā UZTURA maiņa, nav iespējams. 

Atkal un atkal pārliecinos, ka uztura maiņa NAV ēšanas paradumu maiņa: mēs mainām āriņas, nomainām „bulkas pret seleriju kātiem”…bet neirālais savienojums nekust no vietas. 

Kad nogurstam no „veselīgās ēšanas”, kad izjūtam stresu…atpakaļ mēs esam „ēst-pārēsties-ierobežot-norauties”. 

Un pa riņķi tas iet. Kad Tev 40+, cik daudz laika Tu vēl vari atļauties ZAUDĒT? 

It īpaši, ja ir pieejama cita - efektīva pieeja. 

Ēšanas paradumi "dzīvo": veidojas un tiek uzturēti, smadzenēs, tad kāpēc mēs domājam, ka izmaiņām sākas ar to, ko liekam  MUTĒ! 

Apzināta ēšana, ko mācu, ir metode, kas pārstrukturējot mūsu smadzenes (veidojot jaunus neirālos savienojumus), palīdz izveidot jaunus paradumus - harmoniskas, priekpilnas attiecības ar ēdienu, ēšanu, savu ķermeni un prātu.